mūķene1
mūķene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
PiemēriMūķenes tērps.
Stabili vārdu savienojumiKā mūķene.