nokviekt
nokviekt 3. pers. -kviec, pag. -kvieca darbības vārds; intransitīvs
1.Nokviekties (par cūku, sivēnu).
PiemēriSivēns gari nokvieca.
- Sivēns gari nokvieca.
2.sarunvaloda, transitīvs Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
PiemēriNokviekt pāris bezsakarīgas frāzes.
- Nokviekt pāris bezsakarīgas frāzes.
- Nokviekt dziesmu.