Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
saperināt
saperināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.formā: trešā persona Saperēt.
PiemēriSaperināt cāļus.
  • Saperināt cāļus.
2.Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
PiemēriBaidīties, ka otrs var ko saperināt.
  • Baidīties, ka otrs var ko saperināt.
  • Daudz ideju saperināts.