sāpēt
sāpēt 3. pers. sāp, pag. sāpēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt tādam, kurā izraisās sāpes1.
PiemēriMugura sāp.
- Mugura sāp.
- Stipri sāp zobs.
- Galva sāp ar trulām sāpēm.
- Sāp trīszaru nervs.
Stabili vārdu savienojumiGalva nesāp (kādam) (par ko). Sāp visas malas. Sāp visās malās. Sirds sāp.
- Galva nesāp (kādam) (par ko) idioma — saka, ja kāds neuztraucas, nedomā (par ko).
- Sāp visas malas idioma — sarunvaloda saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- Sāp visās malās idioma — sarunvaloda saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- Sirds sāp idioma — saka, ja kaut kā ir ļoti žēl, ja nomāc rūpes par kaut ko.