sapiķot
sapiķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Piesūcināt ar piķi, parasti pilnīgi; nopiķot, parasti pilnīgi.
PiemēriSapiķot auklu.
- Sapiķot auklu.
- Salabot un sapiķot jumtu.
2.sarunvaloda, neliterārs Samaksāt.
PiemēriVajadzēja viņam sapiķot uz vietas.
- Vajadzēja viņam sapiķot uz vietas.
- Sapiķot par labu darbu.
- Sapiķoju divpadsmit tūkstošus.