Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sapiķot
sapiķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Piesūcināt ar piķi, parasti pilnīgi; nopiķot, parasti pilnīgi.
PiemēriSapiķot auklu.
2.sarunvaloda, neliterārs Samaksāt.
PiemēriVajadzēja viņam sapiķot uz vietas.