notvīkt
notvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku darbības vārds; intransitīvs
notvīkums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nosarkt, piesarkt; kļūt sārtam un karstam.
PiemēriMeitene notvīkst kā pujene.
2.Nokarst, noslāpt (piem., karstumā, tveicē).
PiemēriNotvīcis ceļinieks.