kanonizēt
kanonizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
PiemēriStingri kanonizēti priekšraksti.
1.1.Atzīt par kanonisku (tekstu).
2.joma: reliģija Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
PiemēriIerosināt kanonizēt bijušo pāvestu.
Cilme:No grieķu kanōn ‘paraugs, mēraukla, norma’.