Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kantēt sarunvaloda
kantēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
1.1.intransitīvs Sasveroties, izliecoties sāņus u. tml., veicināt (piem., jahtas, laivas, motocikla) kustību.
PiemēriKantēt pa labi.
Cilme:No vācu kanten.