pazvanīt
pazvanīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
PiemēriPazvanīt pie durvīm.
- Pazvanīt pie durvīm.
- transitīvs Pazvanīt zvaniņu.
1.1.Piezvanīt (pa telefonu).
PiemēriPazvanīt uz mājām.
- Pazvanīt uz mājām.
- Pazvanīt draudzenei.
Normatīvais komentārs:Nav vēlams darbības vārdu pazvanīt lietot ar nozīmi ‘piezvanīt’.