Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pazvanīt
pazvanīt -u, -i, -a, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
PiemēriPazvanīt pie durvīm.
1.1.Piezvanīt (pa telefonu).
PiemēriPazvanīt uz mājām.
Normatīvais komentārs:Nav vēlams darbības vārdu pazvanīt lietot ar nozīmi ‘piezvanīt’.