pazust
pazust -zūdu, -zūdi, -zūd, pag. -zudu intransitīvs, darbības vārds
1.Tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem).
PiemēriMan pazuda maks.
1.1.Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriPusaudzis jau vairākas dienas ir pazudis.
Stabili vārdu savienojumiPazust bez vēsts.
2.Nebūt vairs redzamam, piem., attālinoties, ievirzoties kur iekšā.
PiemēriGājējs pazūd aiz līkuma.
2.1.Nebūt vairs redzamam, saskatāmam.
PiemēriPēdas pēkšņi pazuda.
2.2.Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
PiemēriViņš runā tik klusu, ka balss pazūd apkārtējā troksnī.
3.Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
PiemēriKamēr citi viesi aplūko māju, jaunais kaimiņš pazūd.
4.Izzust.
PiemēriMelnie stārķi no Latvijas drīzumā draud pazust pavisam.
4.1.Izbeigties, pārstāt izpausties.
PiemēriPazūd bailes, nogurums.
5.Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
PiemēriEs esmu pazudis.
Stabili vārdu savienojumiPazudis cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiPazudušais dēls. Pazudušais grasis. Pazust ar galiem. Pazust bez pēdām. Pazust kokos.