pažobele
pažobele [pažuôbele] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Vieta starp ēkas jumta slīpnes apakšējo daļu un augšējā stāva pārsegumu; telpa šādā vietā.
PiemēriMājas pažobele.
- Mājas pažobele.
- Izbūvēt pažobeli.
- Ugunsgrēkā izdega pažobele, bet dzīvokļus uguns neskāra.