šķeltne
šķeltne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sprauga, plaisa (piem., priekšmetā).
PiemēriCirst bluķi pa šķeltni.
- Cirst bluķi pa šķeltni.
- Pilij tika aizmūrētas un nostiprinātas šķeltnes.
1.1.joma: anatomija Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
PiemēriIedzimta aukslēju šķeltne.
- Iedzimta aukslēju šķeltne.
2.Šķeltādas gabals.
PiemēriVisvieglāk apstrādei pakļaujas cūkādas šķeltne.
- Visvieglāk apstrādei pakļaujas cūkādas šķeltne.
- Priekšmets izgatavots nevis no ādas, bet gan no ādas šķeltnes.