pavēle
pavēle dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
PiemēriDirektora pavēle.
1.1.Mutvārdu komanda.
PiemēriSuņiem ir ļoti laba dzirde, viņi atšķir pavēles pēc balss intonācijas.
Stabili vārdu savienojumiPavēles izteiksme. Pēc līdakas pavēles.