šķiņķis
šķiņķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
PiemēriPriekšējais šķiņķis.
- Priekšējais šķiņķis.
- Pakaļējais šķiņķis.
- Tītara šķiņķis.
- Cūkgaļas šķiņķa gabals.
- Desa no cūkas šķiņķa.
1.1.Gaļas izstrādājums no šādas dzīvnieka liemeņa daļas.
PiemēriKūpināts, žāvēts šķiņķis.
- Kūpināts, žāvēts šķiņķis.
- Sagriezt, cept šķiņķi.
Cilme:No viduslejasvācu schink(e) ‘gurns, šķiņķis’, vācu Schinken.