notvert
notvert -tveru, -tver, -tver, pag. -tvēru darbības vārds; transitīvs
1.Tverot saņemt, saķert; noķert.
PiemēriNotvert bumbu.
- Notvert bumbu.
- Notvert meiteni aiz rokas.
1.1.Noķert, sagūstīt.
PiemēriStrādnieki cenšas notvert izbēgušās ūdeles.
- Strādnieki cenšas notvert izbēgušās ūdeles.
- Putnus uz gredzenošanas brīdi notver speciālos tīklos.
2.Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
PiemēriNotvert bezbiļetnieku.
- Notvert bezbiļetnieku.
- Notvert malumednieku.
- Notverti vainīgie.
- Zaglis notverts nozieguma vietā.
2.1.Sameklēt, censties sastapt (kādu).
PiemēriGan es viņu kaut kur notveršu!
- Gan es viņu kaut kur notveršu!
2.2.Atrast, izraudzīties.
PiemēriNotvert īsto brīdi.
- Notvert īsto brīdi.
3.Uztvert un piefiksēt.
PiemēriNotvert sievietes skatienu.
- Notvert sievietes skatienu.
- Notvert dabas skaistumu fotogrāfijā.
3.1.pārnestā nozīmē Uztvert un izjust, izbaudīt.
PiemēriNotvert klusumu.
- Notvert klusumu.
- Notver mirkli, kad skaņa top par mūziku!