notvert
notvert -tveru, -tver, -tver, pag. -tvēru darbības vārds; transitīvs
1.Tverot saņemt, saķert; noķert.
PiemēriNotvert bumbu.
1.1.Noķert, sagūstīt.
PiemēriStrādnieki cenšas notvert izbēgušās ūdeles.
2.Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
PiemēriNotvert bezbiļetnieku.
2.1.Sameklēt, censties sastapt (kādu).
PiemēriGan es viņu kaut kur notveršu!
2.2.Atrast, izraudzīties.
PiemēriNotvert īsto brīdi.
3.Uztvert un piefiksēt.
PiemēriNotvert sievietes skatienu.
3.1.pārnestā nozīmē Uztvert un izjust, izbaudīt.
PiemēriNotvert klusumu.