noķert | MLVV

noķert

noķert -ķeru [-ķȩru], -ķer, -ķer [-ķȩr], pag. -ķēru transitīvs, darbības vārds

1.Ķerot satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert₁.

PiemēriNoķert zēnu aiz rokas.

1.1.Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).

PiemēriNoķert taksometru uz ielas.

PiemēriNoķert meitenes skatienu.

2.Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).

PiemēriNoķert zagli.

2.1.Nomedīt, nozvejot; sagūstīt.

PiemēriNoķert medījumu.

3.Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.

PiemēriNoķert ārstu pēdējā brīdī.

3.1.Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).

PiemēriNoķert pēdējo autobusu.

4.sarunvaloda Saslimt (ar ko).

PiemēriNoķert gripu.

Stabili vārdu savienojumiNoķert uz mušpapīra. Noķert zaķi.