Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
noķiķināt
noķiķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
1.Īsu brīdi ķiķināt un pārstāt ķiķināt.
PiemēriŠķelmīgi noķiķināt.
1.1.transitīvs Ķiķinot noteikt, pateikt (ko).
Piemēri„Tu izskaties pēc lāča," viņš noķiķināja.