noķert
noķert -ķeru [-ķȩru], -ķer, -ķer [-ķȩr], pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Ķerot satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert1.
PiemēriNoķert zēnu aiz rokas.
- Noķert zēnu aiz rokas.
- Noķert no aploka izmukušo teļu.
- Noķert bumbu.
1.1.Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
PiemēriNoķert taksometru uz ielas.
- Noķert taksometru uz ielas.
- Noķert izdevīgu brīdi sarunai.
2.Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
PiemēriNoķert zagli.
- Noķert zagli.
- Noķert bēgli.
- Policija noķēra narkotiku izplatītājus.
2.1.Nomedīt, nozvejot; sagūstīt.
PiemēriNoķert medījumu.
- Noķert medījumu.
- Noķert kādu zivi.
- Kaķis noķēris peli.
3.Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
PiemēriNoķert ārstu pēdējā brīdī.
- Noķert ārstu pēdējā brīdī.
- Noķert draugu vēl mājās.
- Beidzot viņš noķēra viņu uz ielas.
3.1.Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
PiemēriNoķert pēdējo autobusu.
- Noķert pēdējo autobusu.
- Viņš tikko paspēja noķert vilcienu.
4.sarunvaloda Saslimt (ar ko).
PiemēriNoķert gripu.
- Noķert gripu.
- Noķert kādu vīrusu.
- Šādos apstākļos var viegli noķert plaušu karsoni.
Stabili vārdu savienojumiNoķert uz mušpapīra. Noķert zaķi.
- Noķert uz mušpapīra idioma — zoboties, apmānīt.
- Noķert zaķi — saka, ja bērnam paklūpot gadās nokrist.