noķēpāties
noķēpāties [nùoķȩ̃pâtiês] -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriNoķēpāties ar krāsu, ar šokolādi, ar saldējumu.
- Noķēpāties ar krāsu, ar šokolādi, ar saldējumu.
- Bērns ir noķēpājies līdz ausīm.
2.Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
PiemēriDažreiz nākas pusdienu noķēpāties, kamēr atrod vainu.
- Dažreiz nākas pusdienu noķēpāties, kamēr atrod vainu.