noķērkt
noķērkt -ķērcu [-ķȩ̀rcu], -ķērc, -ķērc [-ķȩ̀rc], pag. -ķērcu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Īsu brīdi ķērkt un pārstāt ķērkt (par dažiem putniem).
PiemēriVirs galvas noķērca kaija.
- Virs galvas noķērca kaija.
- transitīvs Vārna noķērc: "Krā! Krā!"
2.transitīvs Ķērcošā balsī noteikt, pateikt (ko).
PiemēriSieviete kaut ko noķērc pretī.
- Sieviete kaut ko noķērc pretī.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs Ķērcošā balsī nodziedāt.
PiemēriNoķērkt dziesmu.
- Noķērkt dziesmu.