Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
noķepēt
noķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
PiemēriAr mīklu noķepējušas bļodas malas.
1.1.Noķepināt.
PiemēriGāzes plīts visu noķepē.