noķept
noķept -ķepu [-ķȩpu], -ķep, -ķep [-ķȩp], pag. -ķepu darbības vārds; intransitīvs
Pārklājoties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram, traipainam; noķepēt.
PiemēriDrēbes noķepušas ar ēdienu.
- Drēbes noķepušas ar ēdienu.
- Zābaki noķepuši ar māliem.
- Noķepuši katli, galdi.
- Sienas bija netīrumiem noķepušas.