Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stoiķis
stoiķis [sto-iķis] lietvārds; vīriešu dzimte
stoiķe [sto-iķe] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stoicisma filozofijas piekritējs.
PiemēriViena no stoiķu maksimām bija iekšējās brīvības neatkarība no ārējiem apstākļiem.
  • Viena no stoiķu maksimām bija iekšējās brīvības neatkarība no ārējiem apstākļiem.
  • Seneka ir stoiķu filozofijas jaunākā perioda pārstāvis.
  • Stoiķiem ceļš uz laimi nozīmēja vingrināšanos tikumā un atteikšanos no kaislībām.
2.Cilvēks, kam raksturīgs miers, pašsavaldība, izturība.
PiemēriEs esmu stoiķis, esmu tur, kur esmu, un daru to, ko varu darīt šajā situācijā.
  • Es esmu stoiķis, esmu tur, kur esmu, un daru to, ko varu darīt šajā situācijā.
Cilme:No grieķu stōikos ‘pie portika piederīgs’ (stoa ‘portiks’).