Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pievākt sarunvaloda
pievākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu darbības vārds; transitīvs
1.Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
PiemēriKurš pievācis manu grāmatu?
  • Kurš pievācis manu grāmatu?
  • Bijusī sieva grib bērnu pievākt sev.
1.1.Paņemt sev, nozagt (ko).
PiemēriPievākt visu mantu.
  • Pievākt visu mantu.
  • Pievākt naudu un dārglietas.
  • Visu vērtīgāko nelieši pievāca sev.