plaukšķēt
plaukšķēt 3. pers. plaukšķ, pag. plaukšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriIzkārtās slapjās drēbes vējā plaukšķēja.