nereize
nereize dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Nepiemērots brīdis.
PiemēriIerasties ciemos nereizē.
- Ierasties ciemos nereizē.
1.1.Nevēlams, slikts brīdis.
PiemēriNereizē ala aizgruvusi, aprokot mantu.
- Nereizē ala aizgruvusi, aprokot mantu.
- Kad vecāsmātes nav, Bille [tēvreizi] neskaita. Ja nu vienīgi trakā nereizē lūdzas un solās turpmāk skaitīt, bet, kad briesmas pāri, aizmirst atkal.