ucināties
ucināties -inos, -inies, -inas, pag. -inājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
PiemēriTantes ucinājās ap jauko zīdainīti.
- Tantes ucinājās ap jauko zīdainīti.
- Īpaši neprotu ar bērniem ucināties.
- Ucināties ar mazu sunīti.
1.1.pārnestā nozīmē Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
PiemēriApnicis ucināties ar vīru kā ar mazu bērnu.
- Apnicis ucināties ar vīru kā ar mazu bērnu.
- Ja cilvēks negrib, nav ko ar viņu ucināties.