valdzinājums
valdzinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
PiemēriSajust otra cilvēka valdzinājumu.
1.1.Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
PiemēriZiemeļu dabas atturīgais valdzinājums.