pienākties
pienākties 3. pers. -nākas, pag. -nācās darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt tiesīgam (ko saņemt, iegūt).
PiemēriPēc padarīta darba pienākas atpūta.
- Pēc padarīta darba pienākas atpūta.
- Viņai tagad jau pienākas pensija.
- Ģimenei pienākas pabalsts.
2.Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
PiemēriDarīt visu, kā pienākas.
- Darīt visu, kā pienākas.
- Kā jau svētkos pienākas, tika klāts bagātīgs galds.
- Amalda kāpj pāri sliedēm mežā un pin vainagu spārēm. "Tā pienākas", viņa saka. "Nebūs spāru vainaga, nebūs mājā svētības."