pārmocīt
pārmocīt [pãrmuõcît] -moku, -moki, -moka, pag. -mocīju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), piem., pārmērīgi strādājot, pārpūlas.
PiemēriPārmocīt strādniekus smagos darbos.
1.1.Pārāk nogurdināt, pārpūlēt.
PiemēriPārmocīt acis.