lenkt
lenkt lencu [lȩ̀ncu], lenc, lenc [lȩ̀nc], pag. lencu darbības vārds; transitīvs
1.Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
PiemēriLenkt mežacūkas.
- Lenkt mežacūkas.
- Mednieki lenc stirnas.
2.Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
PiemēriLenkt meiteni.
- Lenkt meiteni.
- Sievieti lenc elegants pielūdzējs.