uzzibsnīt
uzzibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
uzzibsnījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
PiemēriUzzibsnī zibens.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
PiemēriUzzibsnīt ar kabatas laternu.
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
PiemēriPrātā uzzibsnī jautājums.