nobeigums
nobeigums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pēdējais (darbības, norises) posms; (kā) beigu daļa, beigas.
PiemēriCeltniecības darbi tuvojas nobeigumam.
- Celtniecības darbi tuvojas nobeigumam.
- Svētku nobeigumā tika sarīkota uguņošana.
1.1.Pēdējā daļa (laikposmā).
PiemēriGada nobeigums.
- Gada nobeigums.
- Mūža nobeigums.
1.2.Pēdējā, beigu daļa (piem., tekstam).
PiemēriVēstules nobeigums.
- Vēstules nobeigums.
- Dziesmas nobeigums.
- Uzrakstīt referāta nobeigumu.