piepildījums
piepildījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Stāvoklis, kad (kas) ir aizņemts, piepildīts ar cilvēkiem.
PiemēriVietu piepildījums lidmašīnā.
- Vietu piepildījums lidmašīnā.
- Klašu piepildījums skolā.
- Atcelti reizi, kuros bijis mazāks piepildījums.
2.Stāvoklis, kad (kas) ir īstenojies, realizējies.
PiemēriSava sapņa piepildījums.
- Sava sapņa piepildījums.
- Novēlēt visu ieceru piepildījumu.
3.Rezultāts → piepildīt3; (kā) saturs, jēga.
PiemēriDzīves piepildījums.
- Dzīves piepildījums.
- Bērni ir viņas mūža piepildījums.
3.1.Gandarījums, apmierinātība.
PiemēriGūt radošu piepildījumu.
- Gūt radošu piepildījumu.
- Rast piepildījumu mākslā.