mīlēt
mīlēt mīlu, mīli, mīl, pag. mīlēju darbības vārds; transitīvs
1.Izjust mīlestību (1).
PiemēriMīlēt savu sievu.
- Mīlēt savu sievu.
- Meitene un puisis viens otru mīlēja.
2.Izjust mīlestību (2).
PiemēriMīlēt tēvu, māti.
- Mīlēt tēvu, māti.
- Mīlēt dzimtās mājas.
- Mīlēt savu darbu.
- Mīlēt puķes, dzīvniekus.
- Mīlēt teātri, mūziku.
- Mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
3.Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
PiemēriMīlēt klusumu, siltumu.
- Mīlēt klusumu, siltumu.
- Mīlēt kārtību.
- Mīlēt precizitāti.
- Viņš mīlēja ērtības.
3.1.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
PiemēriPuisis mīl ātri braukt ar motociklu.
- Puisis mīl ātri braukt ar motociklu.
- Viņš mīl spēlēt tenisu.
- Māte mīlēja strādāt dārzā.
3.2.sarunvaloda Būt patikai (pret ko).
PiemēriMīlēt kafiju, šokolādi.
- Mīlēt kafiju, šokolādi.
- Bērns mīl saldumus.
Normatīvais komentārs:Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi.