pieķept
pieķept 3. pers. -ķep [-ķȩp], pag. -ķepa intransitīvs, darbības vārds
1.Pārklāties (no iekšpuses, iekšpusē), ar ko mīkstu, ķepīgu.
PiemēriPieķepusi kanalizācijas caurule.
2.Pielipt (par ko mīkstu, ķepīgu).
PiemēriPie apaviem pieķepusi dubļu kārta.