imitēt
imitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
imitējums lietvārds
1.Atdarināt.
PiemēriImitēt skolotāju.
- Imitēt skolotāju.
- Imitēt putnu balsis.
1.1.Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
PiemēriImitēt ķīlnieku sagrābšanu.
- Imitēt ķīlnieku sagrābšanu.
- Imitēt rūpnīcas degšanu.
- Imitēt galvassāpes.
2.Veidot priekšmeta, vielas, materiāla aizstājēju, cenšoties panākt ārēju līdzību.
PiemēriImitēt dzintaru.
- Imitēt dzintaru.
- Imitēts ziloņkauls.
- Cēlkoksni imitējošs krāsojums.