slotiņa
slotiņa [sluôtiņa] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → slota.
1.1.Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
PiemēriUzklāt krāsu uz stikla ar slotiņu.
- Uzklāt krāsu uz stikla ar slotiņu.
- Putekļu slotiņa.
Stabili vārdu savienojumiPutojamā slotiņa. Putu slotiņa. Pūdera slotiņa.
- Putojamā slotiņa — putu slotiņa.
- Putu slotiņa — slotiņa kā putošanai.
- Pūdera slotiņa — pūderslotiņa.
- Vējstikla slotiņas — īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.