sadūmot
sadūmot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, vide) piepildās ar dūmiem.
PiemēriSadūmot stropu ar dūmekli.
- Sadūmot stropu ar dūmekli.
- No sadūmotā dzīvokļa izglābj bērnus.
- Gaiss pie zemes ir mazāk sadūmots.