uzpildīt
uzpildīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
uzpilde lietvārds; sieviešu dzimte
uzpildījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, tilpni, trauku ar šķidrumu, masu, arī gāzi).
PiemēriUzpildīt mašīnas bāku.
1.1.Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
PiemēriUzpildīt degvielu.
1.2.Īpašā veidā pagarināt (kā) izmantošanas derīgumu.
PiemēriUzpildīt elektronisko braukšanas talonu.