internēt
internēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
PiemēriInternēt karavīrus.
- Internēt karavīrus.
- Internēt bēgļus nometnēs.
- Valdība pārgāja robežu, kur tika internēta.
Cilme:No latīņu internus ‘iekšējs’.