uzblīkšķināt
uzblīkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
PiemēriUzblīkšķināt ar plaukstu pa papīru kaudzi.
- Uzblīkšķināt ar plaukstu pa papīru kaudzi.
- Suns baidīsies, kad kāds atkal uzblīkšķinās.