sarkt
sarkt sarkstu, sarksti, sarkst, pag. sarku darbības vārds; intransitīvs
sarkums lietvārds; vīriešu dzimte
1.No asins pieplūduma ādā kļūt sārtam, sarkanam (par cilvēku).
PiemēriSarkt no kauna.
- Sarkt no kauna.
- Sarkt no uztraukuma.
- Vīrietis izteica dažas pikantas piezīmes, kas lika meitenei sarkt.
Stabili vārdu savienojumiLikt sarkt. Nelikt sarkt. Sarkt (par kādu).
- Likt sarkt — būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- Nelikt sarkt — būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- Sarkt (par kādu) — kaunēties (par kāda rīcību, izturēšanos u. tml.).
1.1.formā: trešā persona Kļūt sārtam.
PiemēriVaigi sarkst.
- Vaigi sarkst.
- Āboli sarkst.
- Ir rudens, sarkst lapas.
- Pamalē sarkst mākoņi.
- Ja, saulei lecot, debesis sarkst, gaidāms lietus.