noliecināt
noliecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju intransitīvs, darbības vārds
1.Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
PiemēriNoliecināt tiesassēdē, prokuratūrā.
1.1.transitīvs Sniedzot liecību (1), apliecināt (kādu faktu).
PiemēriViņš noliecināja, ka neesot nekā redzējis.