noliecināt
noliecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
1.Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
PiemēriNoliecināt tiesassēdē, prokuratūrā.
- Noliecināt tiesassēdē, prokuratūrā.
- Aiziet uz policiju un noliecināt par notikušo.
- Noliecināt par labu kādam.
- Noliecināt pret kādu.
1.1.transitīvs Sniedzot liecību (1), apliecināt (kādu faktu).
PiemēriViņš noliecināja, ka neesot nekā redzējis.
- Viņš noliecināja, ka neesot nekā redzējis.