strāvojums
strāvojums [stràvuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → strāvot1.
PiemēriSiltais gaiss paceļ augšup putekļus, jo tie ir vieglāki par gaisa strāvojumu.
2.Darbība, process → strāvot2.
PiemēriIzjutu savā virzienā no blakussēdētāja plūstošu naidīgu strāvojumu.
3.Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
PiemēriReliģisks strāvojums.