novēdīt
novēdīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
PiemēriNovēdī gāzes dvaka.
- Novēdī gāzes dvaka.
- Gaisā novēdīja viegla smarža.
- Pār muguru novēdīja vēsums.