apkrist
apkrist -krītu, -krīt, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
1.Krītot nonākt pretējā stāvoklī, piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā.
PiemēriApkrist augšpēdus.
- Apkrist augšpēdus.
- Vāze no ziedu smaguma apkrita.
2.Nokrist (par daudziem vai visiem).
PiemēriRudens vējos pirmās apkrita kļavu lapas.
- Rudens vējos pirmās apkrita kļavu lapas.
- Visi āboli apkrituši.
Stabili vārdu savienojumiApkrist ap kaklu.
- Apkrist ap kaklu idioma — strauji apskaut.