izkausēt
izkausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Kausējot panākt, ka (kas) izkūst, kļūst šķidrs.
PiemēriIzkausēt taukus, sviestu.
- Izkausēt taukus, sviestu.
- Pavasara saule izkausēja sniegu.
1.1.Kausējot izveidot, radīt.
PiemēriIzkausēt ledū caurumu.
- Izkausēt ledū caurumu.
2.Kausējot (piem., rūdu) iegūt (metālu).
PiemēriIzkausēt tēraudu.
- Izkausēt tēraudu.
- Tika izkausētas vairākas tonnas čuguna.