elegance
elegance lietvārds; sieviešu dzimte
1.Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
PiemēriTērpa elegance.
- Tērpa elegance.
- Sievietes šarms un elegance.
- Atturīga, neuzbāzīga elegance.
- Izsmalcināta elegance.
1.1.Vieglums, rotaļīgums (piem., kādu darbību izpildē).
PiemēriSatura izklāsta elegance.
- Satura izklāsta elegance.
- Ar vieglu eleganci izpildīts skaņdarbs.
Cilme:No franču élégance.