Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
elektrība
elektrība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
PiemēriElektrības lādiņi.
1.1.Elektriskā strāva.
PiemēriRažot elektrību.
Stabili vārdu savienojumiDedzināt elektrību.
1.2.Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
PiemēriIedegt, nodzēst elektrību.
Stabili vārdu savienojumiIededzināt elektrību. Iedegt elektrību.
Stabili vārdu savienojumiIeslēgt elektrību.
Cilme:No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon ‘dzintars’, jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu.