elektrība
elektrība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
PiemēriElektrības lādiņi.
- Elektrības lādiņi.
- Elektrības izlādēšanās.
- Metāls labi vada elektrību.
1.1.Elektriskā strāva.
PiemēriRažot elektrību.
- Ražot elektrību.
- Pieslēgt elektrību.
- Elektrības patēriņš.
- Elektrības skaitītājs.
- Slaukt govis ar elektrību.
- Maksa par elektrību.
- Taupīt elektrību.
- Elektrības vadi.
Stabili vārdu savienojumiDedzināt elektrību.
- Dedzināt elektrību — sarunvaloda lietot (apgaismošanai, apsildīšanai) elektrisko strāvu.
1.2.Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
PiemēriIedegt, nodzēst elektrību.
- Iedegt, nodzēst elektrību.
Stabili vārdu savienojumiIededzināt elektrību. Iedegt elektrību.
- Iededzināt elektrību sarunvaloda — ieslēgt apgaismojumu.
- Iedegt elektrību sarunvaloda — ieslēgt apgaismojumu.
- Nogriezt elektrību sarunvaloda — 1. Izslēgt elektrības slēdzi.2. Pārtraukt elektroenerģijas piegādi.
- Uzdedzināt elektrību — ieslēgt apgaismojumu.
Stabili vārdu savienojumiIeslēgt elektrību.
- Ieslēgt elektrību — iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
Cilme:No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon ‘dzintars’, jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu.